Arodbiedrība LAKRS
Rūpes Taisnīgums Solidaritāte
Kāda ir Eiropas jauniešu nākotne?
Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu darbinieku arodbiedrību konfederācijas (EPSU) rīkotās jauniešu komiteja tikšanās laikā, 4.februārī Briselē, Anna Ludwinek no Eurofound prezentēja jaunākos pētījuma datus par situāciju jauniešu nodarbinātībā Eiropā.
Anna minēja to, ka šobrīd situācija jauniešu vidū ir pasliktinājusies, neskatoties uz ar nodarbinātību saistītām problēmā, plaši ietekmēta ir jauniešu sociālā integrēšanās – iekļaušanās un iesaistīšanās sociālekonomiskajā vidē.
Jaunieši ir sabiedrības daļa, kuru visvairāk apdraud nabadzība un sociālā atstumtība. Eiropā joprojām saglabājas liels to jauniešu skaits, kuri nemācās, netiek sagatavoti darbam un arī nestrādā (iekļaujas NEET grupā).
Statistika rāda, ka:
- Katrs ceturtais jaunietis ir pakļauts nabadzībai un sociālajai atstumtībai;
- Katrs piektais ir bezdarbnieks;
- Viens no sešiem ir NEET grupā;
- Viens no astoņi ir pāragri beidzis skolu;
- Viens no divpadsmit dzīvo stipri trūcīgā situācijā;
- Viens no divpadsmit savu veselību vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu.
Jauniešu pārejas posms no izglītības uz darba vidi, kopš krīzes ir pasliktinājies un tas ir kļuvis, mazāk prognozējams. Jaunieši sāk darba karjeru ar stažēšanos vai strādājot nepilna darba laiku, vai ar pagaidu darba līgumiem, pārtraucot tos ar bezdarba posmiem vai tālākizglītību un apmācību. Pašreizējā jauniešu pāreja ir tik daudzveidīga, sarežģīta un ļoti atšķiras no tām, kā to izjuta mūsu vecāku un vecvecāku paaudzes.
Skolu beidzēju īpatsvars būt nodarbinātam 1 gadu pēc izglītības iestādes pabeigšanas.
Latvija starp Eiropas Savienības valstīm ieņem astoto vietu no procentuālā iedalījuma beigām, jo apmēram tikai 58% absolventu izdodas atrast darbavietu gada laikā pēc diploma iegūšanas.
Jauniešu īpatsvars, kas dzīvo kopā ar vecākiem.
Nopietns jauniešu nenodrošinātības (nevar atļauties uzturēt dzīvesvietu, nopirkt pārtiku un jaunu apģērbu) pieaugums tika novērots laikā no 2007. līdz 2011. gadam, kad statistika pieauga par 6%. Visneaizsargātākie ir tie jaunieši, kuri ir bez darba, neaktīvi un dzīvo kopā ar vecākiem.
Jauniešu iesaistīšanās dažādās organizācijās un pasākumos (arodbiedrības, politiskās partijas vai darba grupas) pēdējos 12 mēnešos.
Kā redzams apļveida diagrammā, kopējā Eiropas jauniešu iesaiste sabiedriskās organizācijās ir diezgan vāja. Tikai dažās no Eiropas valstīm jaunieši iesaistās un aktīvi darbojās organizāciju, partiju vai kāda cita veida darba grupu sastāvā.
ES jaunatnes stratēģija 2010-2018 paredz:
- Izveidot vairāk un vienlīdzīgas iespējas visiem jauniešiem – izglītībā un darba tirgū.
- Veicināt aktīvu pilsoniskumu, sociālo iekļaušanos un solidaritāti visiem jauniešiem – atbalsts jauniešu darbam, lai veicinātu pilsonisko līdzdalība, brīvprātīgo darbu, personisko attīstību.
Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound) ir Eiropas Savienības trīspusēja aģentūra, kuras uzdevums ir nodrošināt zināšanas sociālajā politikā un ar darbu saistītajā politikā. Eurofound tika dibināts 1975. gadā, lai sekmētu labāku dzīves un darba apstākļu plānošanu un izveidi Eiropā
Eurofound piedāvā dažādus pētījumus, saistībā ar jauniešiem iesakām apskatīt šos:
„Jaunatne Eiropā: Viņu dzīves labākie mirkļi?”
„Jauniešu sociālā situācija Eiropā”
Abi publiskie materiāli pieejami latviešu valodā.
Rakstu sagatavoja:
Elīna Dābola
LAKRS organizatorisko darbu speciāliste.
