«

Saeima pārapstiprina Covid-19 ierobežošanai izsludināto ārkārtējo situāciju

12.11.2020  11:22 Jaunumi Nav komentāru

Saeima otrdien (10.11.2020.) pārapstiprināja saslimstības ar Covid-19 ierobežošanai līdz 6.decembrim izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras laikā spēkā būs virkne ierobežojumu.

Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu stājās spēkā jau pirmdien, 9.novembrī. Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets, savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to balso deputāti.

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai atvēl 30 miljonus eiro.

Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai valsts atvēl 30 miljonus eiro. Šī atbalsta periods ir no šā gada 1.novembra līdz 31.decembrim.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) noteikumus par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.

Pēc EM sniegtās informācijas, grantam kvalificējas aptuveni 111 600 nodokļu maksātāji, tāpēc programma ieviešanai varētu būt nepieciešami 30 miljoni eiro.

EM informēja, ka, ieilgstot Covid-19 izraisītajai nedrošība un atkārtoti noteiktajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai tirgos turpmākajos mēnešos krasi ietekmēs uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu pieejamību un spēju veikt saimniecisko darbību.

Šo atbalstu varēs saņemt Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie nodokļu maksātāji, sīkā (mikro), mazā un vidējā saimnieciskās darbības veicēji, lielie saimnieciskās darbības veicēji. Atbalstu saņems tie uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā.

Atbalsta pieejamā summa uzņēmumam noteikta 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts zivrūpniecības uzņēmumiem būs 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi šā gada augustā, septembrī un oktobrī kopsummas, bet ne vairāk kā 50 000 eiro par atbalsta periodu, un ne vairāk kā 120 000 eiro saistītai personu grupai.

Atbalsts tiks piešķirts vienreiz par šā gada novembri un decembri. Grantu nedrīkstēs apvienot ar citu valsts atbalstu par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

Grantu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības nozares uzņēmumiem varēs piešķirt ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nenodod primārajiem ražotājiem un atbalsts nebūs balstīts uz tādu produktu cenu vai daudzumu, kuri iegādāti no primārajiem ražotājiem vai kurus attiecīgie uzņēmumi laiduši tirgū.

Lai saņemtu krīzes grantu programmas pieejamo atbalstu, uzņēmumam būs jāiesniedz iesniegums Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā vai valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “www.latvija.lv“. Iesniegumā būs jānorāda, ar uzņēmuma reģistrāciju saistītā informācija, atbalstam pieprasītā summa un šā gada augustā, septembrī un oktobrī bruto darba algas, par kuru nomaksāti darba algas nodokļi.

Granta saņemšanai būs atsevišķi jāapliecina, ka atbalsta periodā uzņēmuma apgrozījuma kritums ir vismaz par 20% salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šā gada augusta, septembra, oktobra mēnešos kopā un atbalsts tiks izlietots apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai no iesnieguma iesniegšanas brīža līdz 2021.gada 31.martam.

Atbalstu varēs saņemt vienreiz līdz 2021.gada 15.janvārim par visu atbalsta periodu.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja uzņēmums strādā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas nozarē. Ar primāro lauksaimniecību tiek saprasta primāro produktu ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošana pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu.

Grantu nevarēs arī saņemt, ja uzņēmuma būs aktuāls nodokļu parāds virs 1000 eiro, kā arī gadījumā, ka ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu periodā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas VID administrētos nodokļus vidēji mēnesī būs aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā līdz 6.decembrim valsts atbalsta iespējas ir budžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pieejamie 49 miljoni eiro.

Dīkstāves pabalsta minimālais apmērs būs 330 eiro, bet maksimālais – 1000 eiro.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu Covid-19 krīzē dīkstāvē esošiem darbiniekiem izmaksāt pabalstus 330 eiro līdz 1000 eiro apmērā mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Dīkstāves pabalstu izmaksas aplēstas 65,71 miljona eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu dīkstāvē esošu darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Noteikumi paredz, ka atbalsts dīkstāvē esošu darbinieka atlīdzības kompensēšanai tiks izmaksāts darbiniekam 70% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas no šā gada 1.augusta līdz 30.oktobrim vai no to deklarēto mēnešu vidējo bruto darba samaksas pēc 1.augusta, kuros darbinieks faktiski strādājis. Mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja darbiniekam dīkstāves pabalsts būs 50% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas mikrouzņēmumā par 2020.gada trešo ceturksni.

Dīkstāves pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 330 eiro un ne lielāks kā 1000 eiro mēnesī.

Ja persona periodā no šā gada 9.novembra līdz šā gada 31.decembrim atgriežas darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma, dīkstāves pabalsts tiks noteikts 70 % apmērā no vidējā piešķirtā vecāku pabalsta par šā gada augustu, septembri un oktobri, bet ne mazāk kā 330 eiro un ne vairāk kā 1000 eiro apmērā par kalendāra mēnesi.

Papildus dīkstāves pabalstam darbinieks varēs saņemt piemaksu 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem.

Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Lai pieteiktos dīkstāves atbalstam, darba devējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā būs jāiesniedz iesniegums ar informāciju par darba devēju, tā darbības jomu, par ieņēmumu samazinājumu no saimnieciskās darbības, informāciju par dīkstāves periodu, kura laikā nepieciešams kompensēt darbinieka atlīdzību, kā arī informāciju par attiecīgo darbinieku un tā konta numuru.

Pieprasīto dīkstāves atbalstu VID izmaksās piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par atbalsta piešķiršanu, pārskaitot atbalstu uz iesniegumā norādīto darbinieka kontu.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja darba devējam būs nodokļu parāds, ja darba devējs ir maksātnespējīgs, kā arī, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Dīkstāves pabalstus varēs saņemt darbinieki tādās nozarēs kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki.

Valsts piemaksās līdz 500 eiro nepilnu darba laiku strādājošajiem Covid-19 krīzē cietušā uzņēmumā

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu sniegt valsts atbalstu Covid-19 krīzē cietušā uzņēmumā nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku darba algu subsīdijai ne vairāk kā 500 eiro mēnesī.

Atbalsta pasākumi tiks piemēroti no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz šā gada 31.decembrim. Subsidētās darbavietas izmaksas aplēstas 20,12 miljonu eiro apmērā.

Valdībā atbalstītie noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai ārkārtējās situācijas apstākļos paredz sniegt atbalstu nepilnu darba laiku strādājošo darbinieku atlīdzības kompensēšanai.

Valsts atbalsts darba algu subsīdijai darba devējam plānots 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par periodu no šā gada 1.augusta līdz 31.oktobrim, bet ne vairāk kā 500 eiro apmērā par kalendāra mēnesi par darbinieku.

Vienlaikus ar noteikumiem paredzēts pienākums darba devējam izmaksāt darbiniekam starpību starp saņemtā atbalsta apmēru un darba samaksas apmēru, tādējādi nodrošinot, ka darbinieks saņems 100% atlīdzību.

Lai pieteiktos atbalstam darba algu subsīdijai, darba devējam būs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā jāiesniedz informācija par darba devēju, pamatojumu par apgrozījuma kritumu un informāciju par attiecīgo darbinieku.

Darba devējam būs arī jāsniedz apliecinājums, ka darba ņēmējs, par kuru tiek pieprasīts atbalsts, nav darba nespējas periodā. Tāpat darba devējam būs jāapliecina, ka bez valsts atbalsta algu subsīdijām ar darbinieku tiktu pārtrauktas darba attiecības. Darba devējam būs arī jāapliecina, ka ar darbinieku netiks pārtrauktas darba attiecības periodā, par kuru piešķirts atbalsts.

Atbalstu nevarēs saņemt, ja darba devējam būs nodokļu parāds, tas būs maksātnespējīgs, ja darba devējs vai tā valdes locekļi ir sodīti.

Saņemot darba devēja iesniegumu, VID pārliecināsies par darbinieku darba tiesisko attiecību esamību pie darba devēja, pārbaudīs darba devēja atbilstību atbalsta kritērijiem un pieņems lēmumu par atbalsta sniegšanu.

Pēc EM aplēsēm, atbalsts algu subsīdijām varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem.

Darba ņēmējiem ar elpceļu saslimšanu valsts pirmās trīs dienas apmaksās slimības lapu

Ministru kabinets otrdien lēma, ka Covid-19 krīzes laikā valsts apmaksās slimības lapas pirmās trīs dienas darbiniekiem ar elpceļu saslimšanu un karantīnā esošajiem.

Šādu priekšlikumu iepriekš izstrādāja Ekonomikas ministrija (EM) kopā ar Labklājības ministriju (LM), lai palīdzētu uzņēmējiem, kuru darbinieki slimo vai darba kolektīvs ir spiests doties karantīnā Covid-19 izraisītās slimības dēļ.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien žurnālistiem skaidroja, ka ar valdības lēmumu turpmāk darba ņēmējam pirmās trīs slimības dienas apmaksās valsts. Šī priekšlikuma mērķis ir rosināt darbiniekus ar slimības simptomiem nedoties uz darbu, bet gan doties veikt Covid-19 testu.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atzina, ka šī priekšlikuma mērķis ir samazināt vīrusa izplatību darba vietās.

No valdībā lemtā izriet, ka tiks ieviests terminēts papildus atbalsts laikā no šā gada 16.novembra līdz 2021.gada 30.jūnijam, paredzot, ka personai, kurai izsniegta darbnespējas lapa “B” saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā periodā slimības pabalstu izmaksā par laiku no darbnespējas pirmās dienās.

Tāpat noteikts, ka personai, kurai ir izsniegta darbnespēja lapa saistībā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa “B” un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz personas darbspēju atgūšanas brīdim.

Ja testa rezultāts ir negatīvs, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa “B” noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa “A”. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Tāpat valdība lēma, ka personai, kurai sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa “A”, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz šā gada 15.novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc šā gada 16.novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10.darbnespējas dienai izmaksā darba devējs.

LM neatliekamiem pasākumiem pārdala 4,2 miljonus eiro, vairāk nekā pusi novirzot sociālās aprūpes centriem

Valdība otrdien atļāva Labklājības ministrijai (LM) tās budžetā iekšēji pārdalīt finansējumu 4 219 487 eiro apmērā neatliekamu pasākumu īstenošanai, tostarp Covid-19 izplatības un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai sociālās aprūpes centros. LM ir izvērtējusi nozarē sniegto pakalpojumu izpildi 2020.gada deviņos mēnešos un to izpildes tendences, un, sakarā ar Covid-19 izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, arī prognozējamo līdzekļu atlikumu līdz gada beigām.

Līdz ar to valsts sociālās aprūpes centru sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai līdz gada beigām paredzēti 2 729 068 eiro no pārvirzītajiem līdzekļiem. Šie līdzekļi tiks novirzīti infrastruktūras sakārtošanai un Covid-19 infekcijas izplatības un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai un klientu drošības risku mazināšanai.

Tiks kompensēti arī tie izdevumu, kas jau tika novirzīti pretepidēmiskajiem pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

Tāpat papildu 262 991 eiro tiks piešķirti tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai. Par šo naudu plānots samazināt rindu uz ortozēm, pretizgulējumu matračiem, funkcionālajām gultām, pārvietošanās palīglīdzekļiem un citiem palīglīdzekļiem. LM prognozē, ka šādi nepieciešamos palīglīdzekļus saņems vairāk nekā 600 cilvēku ar invaliditāti.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai personām ar dzirdes invaliditāti (rindas mazināšanai) piešķirs vēl 34 983 eiro, tādējādi vēl papildu 16 cilvēki ar invaliditāti varēs saņemt sociālo rehabilitāciju.

Sociālās integrācijas valsts aģentūras sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai pārdalīti 171 460 eiro, kas arī domāti infrastruktūras sakārtošanai un Covid-19 infekcijas izplatības un masveida inficēšanās gadījumu novēršanai un klientu drošības risku mazināšanai.

Savukārt Satversmes tiesas sprieduma izpildei, proti – lai segtu nenomaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas invaliditātes apdrošināšanai par periodu no 1998.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim – līdzekļu pārdales rezultātā piešķirs 1 020 985 eiro.

Covid-19 krīzē atbalstāmo nozaru loks var tik paplašināts

To nozaru loks, kurām valsts Covid-19 krīzē sniegs atbalstu, var tik paplašināts, otrdien valdības sēdē atzina ministri. Otrdien, lemjot par valsts iespējām atbalstīt uzņēmumu un darba ņēmējus Covid-19 krīzē, tostarp par dīkstāves pabalstu izmaksu, darba algu subsidēšanu un apgrozāmo līdzekļu daļēju kompensēšanu, uzņēmēju organizācijas atzinīgi izteicās par valsts apņemšanos palīdzēt uzņēmumiem Covid-19 krīzē, vienlaikus aicinot ar laiku papildināt to nozaru loku, kuras var pretendēt uz valsts atbalstu.

No otrdien valdībā pieņemtajiem noteikumiem izriet, ka valsts primāri sniegs atbalstu tiem uzņēmumiem, kuru darbību tieši ietekmējusi valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Dīkstāves pabalstiem un darba algu subsīdijām varēs pieteikties nozares, kuras Ekonomikas ministrija sarindojusi pēc to NACE kodiem jeb darbības veida. Tādējādi uz valsts atbalstu var pretendēt tādas nozares kā restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi, ēdināšanas pakalpojumi, bāru darbība, kinofilmu demonstrēšana, sporta un ārpusskolas izglītība, kultūras izglītība, atrakciju un atpūtas parku darbība, skaistumkopšanas pakalpojumi, fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone ministriem norādīja, ka valsts paredzētais atbalsts ir konceptuāli atbalstāms, vienlaikus viņa aicināja paplašināt atbalstu ne tikai pēc uzņēmumu darbības veida jeb NACE koda, bet gan paredzēt atbalstu arī konkrētām profesijām, kuras tieši skārusi Covid-19 krīze un ārkārtējās situācijas izsludināšana.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš pievienojās paustajam, atzīstot, ka ar otrdien pieņemtajiem valdības lēmumiem atbalsts netiek paredzēts daudznozaru uzņēmumiem. Endziņa ieskatā, būtu vēlreiz jāpārskata atbalstāmās nozares. “Kopumā signāls par atbalstu ir labs. Ja gadījumā tajā būs kas nepareizs, tad par to varam diskutēt finanšu ministra vadītajā darba grupā,” sacīja Endziņš.

Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņš atbalstāmo nozaru vidū vēlētos redzēt neregulāro pasažieru pārvadājumu nozari. Kā skaidroja ministrs, ar šiem pārvadājumiem tiek saprasts, piemēram, skolēnu autobusa pakalpojumi vai tūrisma pārvadātāji, jo arī šīs jomas ir ietekmējis valdības lēmums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) piekrita, ka atbalstāmo nozaru saraksts vēl tiks papildināts un par to vēl plānots runāt finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmumu un darba ņēmēju atbalstam. Ministrs informēja, ka drīzumā tiks diskutēts par atbalstāmo nozaru paplašināšanu, tostarp primāri tiks spriests par kultūras, kā arī izglītības un zinātnes nozarēm.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka valsts atbalsts uzņēmējiem un nodarbinātajiem patlaban tiek plānots krietni labāk nekā pavasarī. Viņš piebilda, ka patlaban, atšķirībā no pavasara, uz valsts atbalstu var pretendēt neatkarīgi no tā, kādā nodokļu režīmā atbalsta saņēmējs strādā. Kariņš norādīja, ka finanšu ministra darba grupa vēl skatīs ierosinājumus par atbalstāmo nozaru paplašināšanu.

Avots: leta.lv