COVID-19: Tagad mēs esam vai nu Savienība, vai arī mēs neesam nekas

18.03.2020  16:08 Jaunumi Nav komentāru

“COVID-19” uzliesmojums ir pārvērties strauji mainīgā ārkārtas situācijā, rādītāji un pasākumi pastāvīgi mainās visā Eiropā un pasaulē, ietekmējot visus sabiedrības līmeņus.

Kopš Otrā pasaules kara beigām pasaules sabiedrība nav saskārusies ar tik dramatisku krīzi. Neviena valdība Eiropā vai citur nevar izdomāt, kā atrisināt šādu pandēmiju viena pati. Visām dalībvalstīm ir jāapvienojas, jāatbalsta viena otra un jāsaskaņo kopīga rīcība. Atsevišķu dalībvalstu dalīta pieeja ir droša ilustrācija katastrofai. Ja mēs to izdarīsim nepareizi, mums, iespējams, nebūs citas iespējas to izdarīt pareizi.

Kamēr mūsu domas iet ar tiem, kurus pandēmija ir tieši skārusi, mēs godinām daudzos cilvēkus, ne tikai veselības nozarē, kas cīnās pret COVID-19, izrādot drosmi un neticamu atbildības sajūtu. Viņu centieni ir jāatbalsta un jāuzslavē, vienlaikus garantējot veselības aizsardzības un drošības pasākumus visiem.

ES iestādēm jānodrošina vienlīdzīga medicīniskā aprīkojuma sadale visās skartajās dalībvalstīs. COVID-19 uzliesmojums parāda, cik steidzami un būtiski ir stiprināt vispārēju un solidāru sabiedrības veselības sistēmu, lai visiem iedzīvotājiem garantētu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem.

Taču solidaritāte ir jāstiprina visos līmeņos. ES pilsoņiem ir nepieciešami konkrēti pasākumi, kas spēj steidzami saskaņoti un kopīgi reaģēt, lai samazinātu vīrusa izplatību. Vīrusa ierobežošana pēc iespējas vairāk novērsīs mūsu valsts veselības aprūpes sistēmu pārslogošanu, vienlaikus arī iegūstot laiku vakcīnas un potenciālās terapijas izstrādei.

Mēs atzinīgi vērtējam pirmo pasākumu kopumu, ko Eiropas Komisija gatavojas īstenot, lai cīnītos pret COVID-19[1], kas ir pirmais kopīgais solis pareizajā virzienā. Mēs atbalstām ES Padomes un Eiropas Parlamenta steidzamo vienprātīgu apstiprinājumu procedūru tuvākajās dienās, lai nodrošinātu ātru īstenošanu.

Mēs zinām no iepriekšējās pieredzes, ka monetārā politika nevar paveikt darbu, un ar valstu pasākumiem nepietiek. Ātra rīcība un kopīga rīcība ir vienīgā efektīvā atbilde uz krīzi, kas skar mūs visus.

Šī krīze liek mainīt mūsu modus operandi: tai ir jābūt iespējai izrādīt solidaritāti, koordināciju un rīcību. Tas ir pārbaudījums Eiropas vienotībai. Tagad ir laiks parādīt, vai esam īsta savienība vai ne.

EESK aicina veikt ārkārtas politikas koordināciju un saskaņotību Eiropas līmenī. Ārkārtas situācija prasa veikt ārkārtas pasākumus.

ES vispirms ir jāgarantē visas nepieciešamās piegādes mūsu veselības sistēmām, saglabājot vienotā tirgus integritāti, un jānodrošina pienācīga koordinācija, lai atbalstītu dalībvalstu tiešu rīcību pandēmijas ierobežošanā un apkarošanā.

Mums ir nepieciešams visaptverošs ārkārtas pasākumu kopums, ar kuras palīdzību ES uzņemtos atbildību par nozīmīgu daļu no kopējiem ārkārtas pasākumiem. Lai to panāktu, būtu jāatrod līdzekļi desmitiem miljardu eiro izmaksai no ES resursiem, neraugoties uz pastāvošajiem ES budžeta izmantošanas ierobežojumiem.

Turklāt vajadzības gadījumā biržas ir jāaizsargā un Eiropas Centrālās Bankas (ECB) galvenā procentu likme ir samazināma līdz 0% (vai mazāk), kā tas ir darīts Amerikas Savienotajās Valstīs. ECB jābūt gatavai paplašināt  kvantitatīvo mīkstināšanu (angļu val. Quantitative Easing QE), un bankas vajadzības gadījumā var aizdot euro zonas dalībvalstīm ar 0% vai mazāk.

Fiskālajai un monetārajai politikai tagad ir jāatšķiras no tās, kādām tām būtu jābūt parastā cikliskā lejupslīdē.

Visām valdībām būtu jāspēj īstenot vajadzīgos pasākumus neatkarīgi no to pašreizējā parāda līmeņa.

Ir vajadzīgs “zelta” noteikums, lai visus izdevumus, kas tagad vajadzīgi, atbrīvotu no ES līmeņa fiskālajiem noteikumiem, lai pārvarētu pašreizējo situāciju un pēc iespējas ātrāk atgrieztu Eiropas ekonomiku uz pareizā ceļa.

Pašreizējos apstākļos un, kā jau paziņojusi Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ursula von der Leyen, Ekonomikas un finanšu padomei būtu oficiāli jānosaka, ka visi pagaidu valsts izdevumi, kas katrai dalībvalstij radušies veselības krīzes uzliesmojuma dēļ, tiks atskaitīti no 2020. gada valsts izdevumiem un no attiecīgā valsts budžeta deficīta, lai novērtētu dalībvalstu atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam (SIP).

ES iestādēm un dalībvalstīm būtu jāierosina skaidra politika, lai palīdzētu uzņēmumiem saglabāt pašreizējo nodarbinātības līmeni un garantētu, ka pēc pandēmijas beigām iedzīvotāji varēs atgriezties savās darba vietās, un vajadzības gadījumā būtu jāveic pārejas pasākumi un politika.

Sociālo partneru iesaistīšana ES līmenī ir absolūti nepieciešama, kā to jau pareizi ir izdarījušas dažas dalībvalstis.

Finansiālajam atbalstam, ko sniedz ES un dalībvalstis, ir jāpalīdz visiem uzņēmumiem, tostarp MVU un jaunizveidotiem uzņēmumiem (angļu val. start-up), un visiem darba ņēmējiem, tostarp darba ņēmējiem ar nedrošām darbavietām, kā arī pašnodarbinātajiem.

Valstu un valdību vadītājiem beidzot ir jārīkojas, lai pieņemtu vērienīgu ES daudzgadu finanšu ietvaru jeb ES daudzgadu budžetu (angļu val. Multiannual Financial Framework, MFF), kurai ir jābūt saskaņotai ar pilsoņu cerībām, ar Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēm un ar ES Padomes un Parlamenta saistībām, kā arī pielāgotai šai nepieredzētajai sistēmiskajai krīzei.

Pēc tam, kad šis steidzamais darbs būs pagājis, Eiropas Zaļā kursa (angļu val. European Green Deal) īstenošana joprojām būs abpusēji izdevīga recepte (angļu val. win-win recipe), lai paātrinātu nepieciešamo ekonomisko, sociālo un ekoloģisko pāreju.

Šie ir ārkārtas laiki, kad nepieciešama izlēmīga rīcība. No ir atkarīga Eiropas integritāte. Lielākā kļūda būtu reaģēt ar “darīšanas kā parasti” pieeju vai bez sirdsdegsmes.

Pārstāvot Eiropas pilsonisko sabiedrību, EESK pilnībā atbalsta prezidenti Ursulu fon der Leyen, kura pareizi teica: “Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai atbalstītu Eiropas iedzīvotājus un Eiropas ekonomiku”.

Tikai efektīvāka un vienotāka Eiropa var saskarties ar dažādām krīzēm un atbalstīt savu tautu un ekonomiku.

1

  1. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/IP_20_469