« »

Konference: “IEGULDĪJUMS CILVĒKKAPITĀLĀ: SOCIĀLO PARTNERU PRASMJU FONDI EIROPĀ“

11.12.2019  10:39 Jaunumi Nav komentāru

2019. gada 4. decembrī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS nozares koordinatore piedalījās Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Darba devēju konfederācijas organizētajā konferencē “IEGULDĪJUMS CILVĒKKAPITĀLĀ: SOCIĀLO PARTNERU PRASMJU FONDI EIROPĀ“

Mērķtiecīgs ieguldījums cilvēkkapitālā ir būtisks priekšnoteikums Latvijas sekmīgai un ilgtspējīgai turpmākai izaugsmei un labklājībai. Tādēļ Eiropas pieredzes sociālā dialoga ietvaros, īstenojot pasākumus darbinieku prasmju attīstībai, var kalpot par pamatu turpmākai diskusijai par labākajiem risinājumiem efektīvākai prasmju pilnveidei nākotnes darba tirgum Latvijā.

Darbaspēka trūkums turpmākajos gados aizvien saasināsies, jo darba tirgū ienākošo skaits būs zemāks nekā aizejošo skaits. Vienlaikus digitalizācijas, automatizācijas un tehnoloģiju attīstības laikā mainās un mainīsies arī turpmāk pats darba tirgus un tā dalībnieki.

LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa uzsvēra, ka  “Prasmju fondu veidošana ir lieliska LBAS un LDDK iniciatīva nozarei vajadzīgo zināšanu ieguvei mainīgajā darba pasaulē. Jaunas prasmes veido jaunas darba vietas Latvijai. LBAS vēlas gudru darba tirgu un gudru Latviju, un to var panākt ar prasmīgiem un produktīviem darbiniekiem. Tāpēc ir vajadzīga sistēmiska pieeja uz darba devēja un arodbiedrības vienošanās – koplīguma pamata, lai varētu pielāgoties straujajām pārmaiņām darba tirgū. Mēs vēlamies veidot Latvijas darba tirgu tādu, lai strādājošie justos droši un būtu motivēti profesionāli augt, saņemot cienīgu atalgojumu. Valstij ir svarīga loma noteikt tiesisko ietvaru prasmju fondu uz koplīguma pamata izveidei Latvijā.”

Par prasmju fondiem un nozares koplīgumiem, to panākumu atslēgām un rekomendācijām konferencē iepazīstināja Nīderlandes pārstāves – Zwanny Naber, Nīderlandes arodbiedrību konfederācijas FNV pārstāve un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT līdzpriekšsēdētāja, un Caroline Bekkering, Nīderlandes darba devēju organizācijas BOVAG darbinieku finansiālā atbalsta un izglītības vadītāja un Mehānisko transportlīdzekļu nozares prasmju fonda OOMT priekšsēdētāja. Nīderlandes pārstāves uzsver: “Ieguldījums cilvēkos ir būtisks gan darba devējam, gan darbiniekam. Tas ir labāk gan pašai personai, gan darba kvalitātei kopumā.”

Caroline Soder, Zviedrijas Nodarbinātības veicināšanas fonda Trygghetsfonden TSL vadītāja, dalījās par Zviedrijas sociālo partneru lomu mūžizglītībā un prasmju pilnveidošanā: “Mēs neaizsargājam darba vietas, mēs aizsargājam cilvēkus. Kad uzņēmumiem ir jāveic pārstrukturēšana, lai tie būtu konkurētspējīgi, mēs nemēģinām piespiest viņus saglabāt darba vietas, kas vairs nav nepieciešamas. Tā vietā mums ir pārejas sistēma, lai palīdzētu cilvēkiem pāriet uz nākamo darba vietu.”

Nīderlandē pirmais prasmju fonds tika nodibināts 1940. gadā, tajā laikā nebija profesionālās izglītības iestādes. Astoņdesmitos gados lielāka uzmanība tika pievērsta mācekļiem un to prakses vietām, pievēršot īpašu uzmanību  veselības un drošības jautājumiem. Pēc 2000. gada koncentrēšanās uz cilvēku ilgtspējīgumu nodarbinātībā.

Uz doto brīdi Nīderlandē ir apmēram 100 prasmju fondu. Šie fondi tiek finansēti, pamatojoties uz nozaru koplīgumu, tajos tiek atrunāta procentu likme un šie procenti tiek maksāti gan no darba devējiem, gan no darbiniekiem, dalot uz pusēm.

Attiecībā uz prasmju fondiem nav normatīvo aktu un valsts neiejaucas, šī finansēšana ir sociālo partneru  vienošanās un katrā nozarē ir atšķirīga.

Kāpēc darba devēji veic iemaksu fondos?

  1. Izprot priekšrocības;
  2. Obligātums sarunās par koplīgumu;
  3. Pienācīga mācīšanās kultūra, atbilstoši nospraustam mērķim.

Zviedrijā 1938. gadā tika noslēgts līgums starp sociālajiem partneriem, kurā tika likts akcents uz vienošanos, kas balstīta uz kopēju izpratni, ka rūpniecības attīstībai ir svarīga labklājības saglabāšana sabiedrībā.

Valsts lielu daļu jautājumu par darba tirgu decentralizēja sociāliem partneriem.

Prasmju fondu mērķis ir palīdzēt cilvēkiem/darbiniekiem atrast jaunu darba vietu vai uzsākt biznesu.  Atvieglojot restrukturizācijas procesu uzņēmumā, kas ir svarīgi konkurētspējai.

Arodbiedrības vēlas drošību saviem biedriem, savukārt darba devēji vēlas elastību saviem biedriem. Līdzekļus prasmju fondiem finansē sociālie partneri.

Sagatavoja: Dace Tarasova


Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga

attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai”
Nr.3.4.2.2/16/I/002 ietvaros

error0
Tweet 20