Laika periodā no 2016.gada decembra līdz 2018.gada jūlijam tika īstenots Eiropas Komisijas līdzfinansētais projekts “Informācijas, konsultācijas un speciālo zināšanu starpvalstu ekspertu tīkla izveide darbinieku iesaistīšanas/ uzņēmumu finansiālas darbinieku līdzdalības jomā”, kura mērķis bija izpētīt esošo situāciju darbinieku finansiālajā līdzdalībā uzņēmumos un izstrādāt komunikācijas stratēģiju, lai paaugstinātu Baltijas valstu informētību par darbinieku finansiālo līdzdalību.

Šobrīd lielākajā daļā ES valstu darbiniekiem tiek dota iespēja piedalīties uzņēmuma pārvaldībā un arī Baltijas valstīm ir pienācis brīdis būt gatavām ieviest sociālās attīstības modeli, tostarp sociālās partnerības formu – darbinieku finansiālo līdzdalību uzņēmumos.

Piedaloties partnervalstu organizētajos pasākumos/konferencēs un pilnveidojot zināšanas četrās ekspertu sanāksmēs Lietuvā, kurās Eiropas Viadrinas Frankfurtes universitātes profesors Gyula Koscis sniedza plašāku ieskatu teorijā un praksē darbinieku finansiālajā līdzdalībā, nākas secināt, ka Latvijā, tāpat kā Lietuvā un Igaunijā, šāda prakse uzņēmumos faktiski vēl netiek pielietota un darba devēji šādu sistēmu ne īpaši steidzas ieviest.

Arodbiedrība LAKRS projekta ietvaros organizēja 15 seminārus un konferenci darbiniekiem – arodbiedrības biedriem, pieaicinot Darba devēju un Valsts darba inspekcijas (VDI)  pārstāvjus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietniece I.Liepiņa, LBAS ES normatīvo aktu un politikas dokumentu eksperte N.Mickēviča, kā arī Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU), Eiropas Studiju fakultātes docente-pētniece A.Berķe-Berga un Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un Sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja; Ekonomikas prognožu centra (EPC) valdes locekle R.Karnīte sniedza prezentācijas projekta tēmas ietvaros, kuras skaidri iezīmēja galvenās nianses DFL jēdzienā, praksē un kontekstā Latvijas likumdošanā un darba tirgū kopumā.

Semināros galvenokārt tika izskatīti jautājumi:

• “Kas ir darbinieku finansiālā līdzdalība?”
• “Darbinieku finansiālās līdzdalības veidi.”
• “Darbinieku finansiālā līdzdalība-ieguvumi un riski.”
• “Darbinieku finansiālā līdzdalība – ES dalībvalstu pieredze un piemēri.”
• “Darba samaksa un nodokļu sistēma Latvijā. “
• “Informēšana un konsultēšanās. Likumdošanas piemērošana praksē.”
• “Viedokļu apmaiņa un secinājumu apkopošana.”

Izvērtējot darba rezultātus pēc 15 reģionālajiem semināriem un pieredzes konferencē, jāsecina, ka informētība par darbinieku finansiālo līdzdalību ir zema un nepilnīga. Diskusiju un dalībnieku komentāru laikā iezīmējās galvenie DALĪBNIEKU secinājumi:

• Nav iepriekš bijusi informācija par iespējām darbinieku finansiālā līdzdalībā;
• Lielākajai daļai dalībnieku šāda iespēja finansiālai līdzdalībai šķiet neiespējama zemā algu līmeņa dēļ;
• Liela daļa dalībnieku netic, ka darba devēji šādu iespēju piedāvātu, jo jau šobrīd darba devēji nelabprāt sniedz informāciju darbiniekiem un to pārstāvjiem par finansiāli-ekonomisko stāvokli uzņēmumā, tā attīstības perspektīvām.
• Dalībnieku vairākums piekrīt, ka iesaistīšana dotu papildus darbinieku motivāciju un uzlabotu darba ražīgumu.
• Tikai nelielai daļai dalībnieku būtu interese par akciju iegādi un ja šāda iespēja tiktu dota;
• Lielai daļai darbinieku nav intereses veikt uzkrājumus;
• Dominējošais noteikums: finansiālais labums.

VISPĀRĪGIE SECINĀJUMI:

• Ar DLK palīdzību var uzlabot Latvijas uzņēmumu darbinieku motivāciju un ražīgumu;
• Svarīgas ir izmaiņas Komerclikumā par DFL no 2018.gada;
• Vēlams, lai tiktu izstrādāts īpašs likums par darbinieku finansiālo līdzdalību (DFL), kas vienlīdz saskaņotu un veicinātu interesi kā darba devējiem un darbiniekiem, tā arī valsts pārvaldei par kopējo valsts ekonomisko attīstību un labklājības pieaugumu.
• Svarīga attieksmes maiņa pret DFL:
  – neveicināt un nekavēt, tomēr nodrošināt vienādus konkurences nosacījumus ar citām uzkrāšanas programmām;

Apkopojot projekta rezultātus visās Baltijas valstīs, kā arī iepazīstoties ar katras valsts individuālo situāciju, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija, kura ietver info par;

• komunikācijas stratēģijas nozīmību,
• Baltijas valstu komunikācijas stratēģiju analīzi,
• komunikācijas stratēģijas mērķi, uzdevumus un mērķauditoriju;
• komunikācijas veidiem, instrumentiem un kanāliem;
• mediju līdzekļu analīze – Latvija, Lietuva un Igaunija;
• Komunikācijas stratēģija pirmajiem diviem gadiem; 2-6 gadiem; 6-10 gadiem.

Tāpat projekts paredzēja brošūras izveidi, kura sniedz pamat-info par darbinieku finansiālo līdzdalību uzņēmumā. (skat.pielik.)

40

SHARES

Share on Facebook

Post on X

Follow us