{"id":1718,"date":"2019-02-04T11:50:47","date_gmt":"2019-02-04T09:50:47","guid":{"rendered":"http:\/\/www.lakrs.lv\/?p=1718"},"modified":"2019-02-04T11:51:05","modified_gmt":"2019-02-04T09:51:05","slug":"zanda-martena-par-partneribu-dialogu-darba-kopligumiem-un-labiem-darba-apstakliem","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/lakrs.lv\/?p=1718","title":{"rendered":"Zanda Martena: Par partner\u012bbu, dialogu, darba kopl\u012bgumiem un labiem darba apst\u0101k\u013ciem"},"content":{"rendered":"<p>Saeimas Soci\u0101lo un darba lietu komisij\u0101 ir ats\u0101kusies diskusija par Darba likuma groz\u012bjumiem. \u0145emot v\u0113r\u0101 karst\u0101s diskusijas ap Darba likuma 68. pantu, ir svar\u012bgi dal\u012bties ar citu Eiropas valstu, \u0161aj\u0101 rakst\u0101 \u2013 V\u0101cijas, arodbiedr\u012bbu pieredzi par nozares darba dev\u0113ju un arodbiedr\u012bbu ties\u012bb\u0101m vienoties par jaut\u0101jumiem, kas var at\u0161\u0137irties no tiesisk\u0101 regul\u0113juma, sabalans\u0113jot darba \u0146\u0113m\u0113ju un darba dev\u0113ju intereses un nosakot nozares labkl\u0101j\u012bbai vajadz\u012bgus noteikumus.<\/p>\n<p><!--more--><\/p>\n<p><strong>Soci\u0101lajai partner\u012bbai V\u0101cij\u0101 \u2013 100!\u00a0<\/strong><\/p>\n<p>2018. gad\u0101 soci\u0101l\u0101 partner\u012bba starp darba dev\u0113jiem un vi\u0146u organiz\u0101cij\u0101m un darba \u0146\u0113m\u0113jiem un vi\u0146u organiz\u0101cij\u0101m \u2013 arodbiedr\u012bb\u0101m \u2013 V\u0101cij\u0101 svin 100 gadu jubileju. Tik ilggad\u0113ja soci\u0101l\u0101 partner\u012bba \u0161eit ne velti tiek patie\u0161\u0101m svin\u0113ta \u2013 t\u0101s st\u016brakmens ir darba dev\u0113ju (organiz\u0101ciju) un arodbiedr\u012bbu ties\u012bbas patst\u0101v\u012bgi, bez valsts iejauk\u0161an\u0101s, regul\u0113t darba apst\u0101k\u013cus uz\u0146\u0113mumos un nozar\u0113s. T\u0101 d\u0113v\u0113t\u0101 darba kopl\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas autonomija ir balst\u012bta V\u0101cijas Pamatlikum\u0101 un tiek atvasin\u0101ta no darbinieku ties\u012bb\u0101m apvienoties organiz\u0101cij\u0101s \u2013 arodbiedr\u012bb\u0101s, kas aptver ar\u012b ties\u012bbas nosl\u0113gt darba kopl\u012bgumus.<\/p>\n<p><strong>Soci\u0101lajam dialogam Latvij\u0101 \u2013 25!<\/strong><\/p>\n<p>Ar\u012b soci\u0101lie partneri Latvij\u0101 m\u0113r\u0137tiec\u012bgi un neatlaid\u012bgi str\u0101d\u0101 (un c\u012bn\u0101s!), lai stiprin\u0101tu soci\u0101lo dialogu, un ir pan\u0101ku\u0161i to, ka soci\u0101lais dialogs un soci\u0101lie partneri ir k\u013cuvu\u0161i sp\u0113c\u012bg\u0101ki un vair\u0101k p\u0101rliecin\u0101ti un ir pier\u0101d\u012bju\u0161i, ka var k\u0101 likumdev\u0113jam l\u012bdzv\u0113rt\u012bgi partneri regul\u0113t darba apst\u0101k\u013cus. P\u0101reja no piln\u012bga visu darba apst\u0101k\u013cu regul\u0113juma likumos uz arvien pla\u0161\u0101ku regul\u0113jumu darba kopl\u012bgumos uz\u0146\u0113mumos un nozar\u0113s, protams, nav vieglpr\u0101t\u012bgs vienas dienas jaut\u0101jums. Ar to ar\u012b izskaidrojamas diskusijas un gr\u016bt\u012bbas, ar kur\u0101m pa\u0161reiz saskaras soci\u0101lie partneri b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113, kas pirmoreiz Latvijas v\u0113stur\u0113 priv\u0101taj\u0101 sektor\u0101 m\u0113\u0123ina praks\u0113 pilnv\u0113rt\u012bgi \u012bstenot soci\u0101lo partner\u012bbu un p\u0101rliecin\u0101t valsti k\u0101 tre\u0161o soci\u0101l\u0101 dialoga partneri par to, ka divpus\u0113jais soci\u0101lais dialogs patie\u0161\u0101m var nodro\u0161in\u0101t iesp\u0113jami lab\u0101kus darba apst\u0101k\u013cus vis\u0101 nozar\u0113.<\/p>\n<p>No valsts soci\u0101lais dialogs, pirmk\u0101rt, pieprasa pa\u013c\u0101v\u012bbu uz soci\u0101lajiem partneriem \u2013 arodbiedr\u012bb\u0101m un darba dev\u0113ju organiz\u0101cij\u0101m \u2013 un vi\u0146u kompetenci darba attiec\u012bbu regul\u0113\u0161an\u0101. Otrk\u0101rt, \u012bsta soci\u0101l\u0101 partner\u012bba noz\u012bm\u0113 valsts un likumdev\u0113ja pilnvaru ierobe\u017eo\u0161anu par labu soci\u0101lajiem partneriem un darba attiec\u012bbu regul\u0113jumam kopl\u012bgumos.<\/p>\n<p>Soci\u0101lie partneri ir tie, kuri r\u016bp\u0113jas par labiem darba apst\u0101k\u013ciem darbiniekiem un l\u012bdzv\u0113rt\u012bgiem konkurences apst\u0101k\u013ciem darba dev\u0113jiem. No darba kopl\u012bgumiem ieguv\u0113ji ir abi partneri. Ja uz darbiniekiem attiecas k\u0101ds kopl\u012bgums, tad vi\u0146u darba apst\u0101k\u013ci ir lab\u0101ki nek\u0101 tad, ja kopl\u012bguma nav, jo ar darba kopl\u012bgumiem var noteikt ne tikai augst\u0101ku darba samaksu, bet ar\u012b lab\u0101ku darba laiku, gar\u0101ku atva\u013cin\u0101jumu, atva\u013cin\u0101juma naudu, 13. algu un daudzus citus lab\u0101kus darba apst\u0101k\u013cus sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar tiem uz\u0146\u0113mumiem, kuros darba dev\u0113js tos var vienpus\u0113ji un br\u012bvi noteikt p\u0113c saviem ieskatiem. Darba kopl\u012bgumi atslogo valsti jaut\u0101jumos, kuros soci\u0101lie partneri orient\u0113jas vislab\u0101k un ir lab\u0101ki eksperti. Tikai attiec\u012bb\u0101 uz tiem darbiniekiem, uz kuriem neattiecas neviens darba kopl\u012bgums, ir sp\u0113k\u0101 tikai (vai vismaz) likum\u0101 noteiktie minim\u0101lie standarti.<\/p>\n<p><strong>Vienm\u0113r j\u0101turpina kopt un stiprin\u0101t soci\u0101lo dialogu<\/strong><\/p>\n<p>Svinot soci\u0101l\u0101s partner\u012bbas apa\u013co gadadienu V\u0101cij\u0101, soci\u0101lie partneri diskut\u0113 par priek\u0161likumiem, k\u0101 stiprin\u0101t darba kopl\u012bgumus, k\u0101 palielin\u0101t nosl\u0113gto kopl\u012bgumu skaitu un k\u0101 pan\u0101kt, lai uz iesp\u0113jami liel\u0101ku darba dev\u0113ju un darbinieku skaitu attiecas k\u0101ds darba kopl\u012bgums. Tiek diskut\u0113ts par da\u017e\u0101diem priek\u0161likumiem: atvieglot kopl\u012bgumu atz\u012b\u0161anu par visp\u0101rsaisto\u0161iem; valsts un pa\u0161vald\u012bbu iepirkumus realiz\u0113t tikai ar uz\u0146\u0113mumiem, kuros tiek piem\u0113rots kopl\u012bgums; veikt izmai\u0146as nodok\u013cu sist\u0113m\u0101 par labu k\u0101 darbiniekiem, t\u0101 darba dev\u0113jiem, kas nosl\u0113gu\u0161i kopl\u012bgumu, piem\u0113ram, da\u013cu no darba samaksas neaplikt ar nodok\u013ciem.<\/p>\n<p>Lai gan darba dev\u0113ji augstu v\u0113rt\u0113 soci\u0101lo partner\u012bbu ar arodbiedr\u012bb\u0101m, vi\u0146u pieder\u012bba darba dev\u0113ju organiz\u0101cij\u0101m ir p\u0113d\u0113jo gadu laik\u0101 strauji sarukusi. Soci\u0101lajiem partneriem ir steidz\u012bgi j\u0101sauc atmi\u0146\u0101 jau zin\u0101mi un j\u0101mekl\u0113 jauni argumenti, kuru d\u0113\u013c abi partneri ir ieinteres\u0113ti nosl\u0113gt kopl\u012bgumu.<\/p>\n<p><strong>Darba kopl\u012bgums \u2013 ar\u012b darba dev\u0113ju interes\u0113s<\/strong><\/p>\n<p>K\u0101d\u0113\u013c darbinieki augstu v\u0113rt\u0113 kopl\u012bgumus \u2013 tas \u0161\u0137iet pa\u0161saprotami. Ta\u010du zem darba kopl\u012bguma, k\u0101 jebkura cita l\u012bguma, vajadz\u012bgi vismaz divu pu\u0161u paraksti. Un ar\u012b uz\u0146\u0113m\u0113ji ir ieinteres\u0113ti nosl\u0113gt kopl\u012bgumus. Tr\u012bs svar\u012bg\u0101kie argumenti par labu kopl\u012bgumiem no darba dev\u0113ju skatpunkta ir:<\/p>\n<ol>\n<li>tiesisk\u0101 pa\u013c\u0101v\u012bba: darba kopl\u012bgums ir saisto\u0161s ab\u0101m pus\u0113m uz laiku, uz kuru tas nosl\u0113gts. Darba dev\u0113js zina, ar k\u0101d\u0101m izmaks\u0101m r\u0113\u0137in\u0101ties, un var dro\u0161i pl\u0101not savu bud\u017eetu;<\/li>\n<li>soci\u0101lais miers: laik\u0101, kur\u0101 ir sp\u0113k\u0101 darba kopl\u012bgums, p\u0101r visiem taj\u0101 noteiktajiem jaut\u0101jumiem gulst t\u0101 d\u0113v\u0113tais soci\u0101lais miers. Arodbiedr\u012bbas nedr\u012bkst izvirz\u012bt jaunas pras\u012bbas un pieteikt streiku, lai pan\u0101ktu to izpildi no darba dev\u0113ju puses;<\/li>\n<li>darba apst\u0101k\u013ci nav konkurences iero\u010di: ja darba apst\u0101k\u013ci nozar\u0113 ir noteikti ar kopl\u012bgumu, tad uz\u0146\u0113m\u0113ji sav\u0101 starp\u0101 nekonkur\u0113 uz darbinieku darba apst\u0101k\u013cu r\u0113\u0137ina. Tad nerodas situ\u0101cija, kur\u0101 darba dev\u0113ji, kuri maks\u0101 maz\u0101k vai aploksn\u0113s, uzvar konkurences c\u012b\u0146\u0101 ar tiem darba dev\u0113jiem, kuri savus darbiniekus nodarbina saska\u0146\u0101 ar kopl\u012bgumu. Uz\u0146\u0113mumiem j\u0101konkur\u0113 ar savu produktu un pakalpojumu kvalit\u0101ti, darba ra\u017e\u012bgumu, kreat\u012bv\u0101m tehnolo\u0123ij\u0101m un jaun\u0101m idej\u0101m, nevis ar darbinieku alg\u0101m.<\/li>\n<\/ol>\n<p><strong>Darba kopl\u012bguma loma darba attiec\u012bb\u0101s<\/strong><\/p>\n<p>To, cik kopl\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anas autonomijai V\u0101cij\u0101 ir b\u016btiska loma, pier\u0101da iesp\u0113jas atk\u0101pties no darba attiec\u012bbas regul\u0113jo\u0161iem likumiem ar darba kopl\u012bgumu.<\/p>\n<p>No vienas puses, kopl\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anas autonomija noz\u012bm\u0113: no kopl\u012bguma nevar atk\u0101pties ar k\u0101du citu vieno\u0161anos uz\u0146\u0113muma l\u012bmen\u012b. Attiec\u012bb\u0101 uz tiem jaut\u0101jumiem, kas ir regul\u0113ti vai parasti tiek regul\u0113ti darba kopl\u012bgum\u0101, nedr\u012bkst nosl\u0113gt vieno\u0161anos uz\u0146\u0113muma l\u012bmen\u012b.<\/p>\n<p>No otras puses, kopl\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anas autonomija noz\u012bm\u0113 ar\u012b: ar kopl\u012bgumu var atk\u0101pties no likum\u0101 noteikta regul\u0113juma. \u0160\u0101du t\u0101 d\u0113v\u0113to atk\u0101pes klauzulu rezult\u0101t\u0101 par vienu un to pa\u0161u jaut\u0101jumu l\u012bdztekus valstiskam regul\u0113jumam likum\u0101 past\u0101v &#8220;autonoms&#8221; soci\u0101lo partneru regul\u0113jums darba kopl\u012bgumos.<\/p>\n<p>V\u0101cij\u0101 ir daudz likuma normu, kuras paredz atk\u0101pes klauzulas, ar kur\u0101m soci\u0101lie partneri var vienoties par cit\u0101du regul\u0113jumu. Piem\u0113ram, attiec\u012bb\u0101 uz darba attiec\u012bb\u0101m uz noteiktu laiku, pagaidu darbu, k\u0101 ar\u012b darba un atp\u016btas laiku.<\/p>\n<p>\u0160\u0101das atk\u0101pes klauzulas uzskat\u0101mi pier\u0101da soci\u0101l\u0101s partner\u012bbas lomu un noz\u012bmi darba attiec\u012bb\u0101s: no kopl\u012bguma nedr\u012bkst atk\u0101pties ar k\u0101du citu kolekt\u012bvo vieno\u0161anos, savuk\u0101rt ar kopl\u012bgumu likumdev\u0113js at\u013cauj soci\u0101lajiem partneriem pat atk\u0101pties no likuma regul\u0113juma.<\/p>\n<p>V\u0101cij\u0101 atk\u0101pes klauzulas likumos<\/p>\n<ul>\n<li>satur tikai nor\u0101di uz &#8220;darba kopl\u012bgumiem&#8221;. Nozares kopl\u012bgums vai visp\u0101rsaisto\u0161s kopl\u012bgums nav oblig\u0101ts. No likuma ir iesp\u0113jams atk\u0101pties ar jebkuru kopl\u012bgumu;<\/li>\n<li>pie\u0146em, ka arodbiedr\u012bbu p\u0101rst\u0101v\u012bba ir pietiekami sp\u0113c\u012bga. Nosakot atk\u0101pes klauzulas, likumdev\u0113js ir pie\u0146\u0113mis, ka katram darbiniekam individu\u0101li k\u0101 v\u0101j\u0101kajam darba attiec\u012bbu partnerim ir nepiecie\u0161ama ar likumu garant\u0113ta aizsardz\u012bba. Savuk\u0101rt kopl\u012bgumi tiek nosl\u0113gti starp vienl\u012bdz sp\u0113c\u012bgiem soci\u0101lajiem partneriem, un l\u012bdz ar to ir nodro\u0161in\u0101ta pietiekama darbinieku intere\u0161u aizsardz\u012bba. Atk\u0101pes klauzulas likumos dod soci\u0101lajiem partneriem iesp\u0113ju konkr\u0113t\u0101 nozar\u0113 vai uz\u0146\u0113mum\u0101 vienoties par regul\u0113jumu, kas gan atk\u0101pjas no likuma, bet kopum\u0101 vienl\u012bdz atbilst visu partneru interes\u0113m;<\/li>\n<li>stiprina darba kopl\u012bgumu sist\u0113mu: ar atk\u0101pes klauzul\u0101m likumdev\u0113js v\u0113las p\u0101rliecin\u0101t darba dev\u0113jus arvien bie\u017e\u0101k nosl\u0113gt darba kopl\u012bgumus, jo tikai tad darba dev\u0113ji var g\u016bt labumu no elast\u012bguma, ko dod atk\u0101pes klauzulas. Lai \u0161o m\u0113r\u0137i sasniegtu, atk\u0101pes klauzul\u0101m likumos ir j\u0101attiecas ekskluz\u012bvi tikai uz darba kopl\u012bgumiem. Darba dev\u0113ji dr\u012bkst tikai tad atk\u0101pties no likuma regul\u0113juma, ja tiek nosl\u0113gts kopl\u012bgums.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>Atzi\u0146as un pieredze, ko v\u0113rts patur\u0113t pr\u0101t\u0101<\/strong><\/p>\n<p>Ilggad\u0113ja soci\u0101l\u0101 partner\u012bba un pieredze ar kopl\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas autonomiju un atk\u0101pes klauzul\u0101m V\u0101cij\u0101 dod iesp\u0113ju sniegt atzi\u0146as un varb\u016bt ar\u012b p\u0101ris ieteikumu, kurus v\u0113lams iev\u0113rot, lai soci\u0101lais dialogs un kopl\u012bgumi b\u016btu taisn\u012bgi kompromisi starp vienl\u012bdz sp\u0113c\u012bgiem soci\u0101lajiem partneriem un nodro\u0161in\u0101tu lab\u0101kus darba apst\u0101k\u013cus.<\/p>\n<p>Atk\u0101pes no likuma tikai ar visp\u0101rsaisto\u0161iem kopl\u012bgumiem nozares vai nacion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b! Tikai t\u0101 ir iesp\u0113jams izvair\u012bties no sadrumstalota un nep\u0101rskat\u0101ma regul\u0113juma ar da\u017e\u0101d\u0101m \u2013 katr\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101 cit\u0101d\u0101m \u2013 atk\u0101p\u0113m no likuma, k\u0101 ar\u012b konkurences c\u012b\u0146as starp darba dev\u0113jiem uz darba apst\u0101k\u013cu r\u0113\u0137ina. Visp\u0101rsaisto\u0161i kopl\u012bgumi nov\u0113r\u0161 negod\u012bgu konkurenci un algu dempingu.<\/p>\n<p>Vienl\u012bdz sp\u0113c\u012bgi soci\u0101lie partneri! Jo augst\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b tiek sl\u0113gts kopl\u012bgums, jo (vienl\u012bdz) sp\u0113c\u012bg\u0101ki ir soci\u0101lie partneri, kuri var vienoties par sabalans\u0113t\u0101m, abu partneru interes\u0113m atbilsto\u0161\u0101m atk\u0101p\u0113m no likuma.<\/p>\n<p>Atk\u0101pes klauzulas nav pa\u0161m\u0113r\u0137is! M\u0113r\u0137is ir soci\u0101lo partneru, soci\u0101l\u0101 dialoga un darba kopl\u012bgumu stiprin\u0101\u0161ana un t\u0101 rezult\u0101t\u0101 lab\u0101ki darba apst\u0101k\u013ci darbiniekiem, no k\u0101 ieg\u016bst ar\u012b darba dev\u0113ji.<\/p>\n<p><strong>Soci\u0101lie partneri Latvij\u0101 r\u0101da labu piem\u0113ru<\/strong><\/p>\n<p>Ar skatu no malas j\u0101piemin, ka \u0123ener\u0101lvieno\u0161an\u0101s b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 Latvij\u0101, k\u0101 ar\u012b ar to saist\u012btie groz\u012bjumi Darba likuma 68. pant\u0101 attiec\u012bb\u0101 uz piemaksu par virsstundu darbu ne tikai atbilst visiem iepriek\u0161 min\u0113tajiem ieteikumiem, bet liek bez skaud\u012bbas un ar lepnumu atz\u012bt, ka\u00a0<strong>tajos iestr\u0101d\u0101tie dro\u0161\u012bbas meh\u0101nismi ir pat sp\u0113c\u012bg\u0101ki, nek\u0101 tos pieprasa, piem\u0113ram, atk\u0101pes klauzulas V\u0101cij\u0101<\/strong>.<\/p>\n<p>Atk\u0101pes no Darba likum\u0101 paredz\u0113t\u0101 regul\u0113juma b\u016btu pie\u013caujamas tikai ar visp\u0101rsaisto\u0161u \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos vis\u0101 b\u016bvniec\u012bbas nozar\u0113 (tas vien ir ieguvums ne tikai darbiniekiem un darba dev\u0113jiem \u0161aj\u0101, bet ar\u012b vis\u0101s cit\u0101s nozar\u0113s un tautsaimniec\u012bbai kopum\u0101). Tas savuk\u0101rt noz\u012bm\u0113, ka atk\u0101pes tiktu pie\u013cautas tikai ar regul\u0113jumu un taisn\u012bgu kompromisu starp vienl\u012bdz sp\u0113c\u012bgiem soci\u0101lajiem partneriem, kas izsl\u0113dz ba\u017eas par to, ka darbinieku k\u0101 v\u0101j\u0101k\u0101s l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpuses intereses netiktu pietiekami aizsarg\u0101tas. Un \u0161\u0101da visp\u0101rsaisto\u0161a \u0123ener\u0101lvieno\u0161an\u0101s ir sign\u0101ls visiem darba dev\u0113jiem b\u016bvniec\u012bbas un ar\u012b cit\u0101s nozar\u0113s, ka soci\u0101lais dialogs un kopl\u012bgumu nosl\u0113g\u0161anas autonomija ir praks\u0113 tik tie\u0161\u0101m \u012bstenojami instrumenti, kas darbojas visu iesaist\u012bto pu\u0161u interes\u0113s.<\/p>\n<p>Ar \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos noteikta augst\u0101ka minim\u0101l\u0101 alga vis\u0101 nozar\u0113 pie visiem darba dev\u0113jiem \u2013 t\u0101 n\u0101k par labu visiem nozares darbiniekiem. J\u0101, ar\u012b tiem, kuri jau sa\u0146em vair\u0101k par \u0161odien likum\u0101 noteikto vai pat ar \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos turpm\u0101k noteikto minim\u0101lo algu! Jo katra samaksa, kas \u0161odien noteikta darba l\u012bgum\u0101 (lai atceramies \u2013 darba \u0146\u0113m\u0113ji k\u0101 v\u0101j\u0101k\u0101 l\u012bgumsl\u0113dz\u0113jpuse!), nav r\u012btdien ne tuvu tik dro\u0161a k\u0101 minim\u0101l\u0101 alga, kas noteikta ar \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos starp darba dev\u0113ju organiz\u0101ciju un arodbiedr\u012bbu vis\u0101 nozar\u0113. T\u0101 pavisam noteikti atsver iesp\u0113ju samazin\u0101t piemaksu par virsstundu darbu, ja r\u0113\u0137in\u0101m, ka virsstund\u0101m (it \u012bpa\u0161i pie augst\u0101kas minim\u0101l\u0101s algas par norm\u0101lu darba laiku) j\u0101b\u016bt un j\u0101paliek iz\u0146\u0113mumam, nevis normai. Turkl\u0101t ar\u012b atk\u0101pes ar \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos \u2013 t\u0101pat k\u0101 \u0161odien \u2013 neizsl\u0113dz iesp\u0113ju, ka \u012bpa\u0161i talant\u012bgi darbinieki darba l\u012bgum\u0101 vienojas par sev v\u0113l labv\u0113l\u012bg\u0101kiem noteikumiem. Savuk\u0101rt visi p\u0101r\u0113jie, pat str\u0101d\u0101jot maksim\u0101li pie\u013cauto virsstundu skaitu, sa\u0146emtu vair\u0101k nek\u0101 pa\u0161reiz likum\u0101 noteikto minim\u0101lo algu un piemaksu par virsstundu darbu \u2013 pavisam dro\u0161i un bez bail\u0113m, ka katrs darba dev\u0113js to var\u0113tu main\u012bt p\u0113c saviem ieskatiem!<\/p>\n<p>Soci\u0101lie partneri ir parakst\u012bju\u0161i \u0123ener\u0101lvieno\u0161anos un atbalsta groz\u012bjumus Darba likum\u0101, pamatojoties uz vair\u0101ku gadu garum\u0101 veiktiem apr\u0113\u0137iniem un p\u0101rrun\u0101m. Tas pier\u0101da, ka ir atrasts taisn\u012bgs kompromiss, no k\u0101 vienl\u012bdz ieg\u016bst visi iesaist\u012btie partneri \u2013 darbinieki, darba dev\u0113ji un ar\u012b valsts. Un valsts loma kopl\u012bgumu sl\u0113g\u0161anas autonomijas jom\u0101 neb\u016bt nav tikai pas\u012bvi paiet mali\u0146\u0101 un \u013caut soci\u0101lajiem partneriem vienoties par iesp\u0113jami lab\u0101kiem darba apst\u0101k\u013ciem, bet gan akt\u012bvi r\u016bp\u0113ties par nosl\u0113gt\u0101 kopl\u012bguma \u012bsteno\u0161anu praks\u0113. Ar\u012b vislab\u0101k\u0101 un visp\u0101rsaisto\u0161\u0101 \u0123ener\u0101lvieno\u0161an\u0101s nozar\u0113 ir tikai tik veiksm\u012bga, cik t\u0101s iev\u0113ro\u0161ana katr\u0101 uz\u0146\u0113mum\u0101 un vis\u0101s darba attiec\u012bb\u0101s. Tas ir svar\u012bg\u0101kais valsts uzdevums, uz kuru tai vajadz\u0113tu koncentr\u0113ties. Kopl\u012bgumu nosl\u0113g\u0161ana \u2013 t\u0101 ir soci\u0101lo partneru autonomija. Un soci\u0101lie partneri Latvij\u0101 \u0161o uzdevumu l\u012bdz \u0161im vienm\u0113r ir izpild\u012bju\u0161i godam. \u0100rvalstis \u2013 ar\u012b V\u0101cija \u2013 ir ne tikai piem\u0113rs, bet var ar\u012b \u0146emt piem\u0113ru no soci\u0101l\u0101s partner\u012bbas Latvij\u0101.<\/p>\n<p>** Raksta autore l\u012bdz 2010. gadam str\u0101d\u0101jusi Latvijas Br\u012bvo arodbiedr\u012bbu savien\u012bb\u0101, no 2013. gada l\u012bdz 2019. gadam \u2013 V\u0101cijas pakalpojumu nozares darbinieku apvienotaj\u0101 arodbiedr\u012bb\u0101 &#8220;ver.di&#8221; (Vereinte Dienstleistungsgewerkschaft), pa\u0161laik \u2013 politisk\u0101 sekret\u0101re\/juriste V\u0101cijas metalur\u0123ijas nozares arodbiedr\u012bb\u0101 &#8220;IG Metall&#8221; Diseldorf\u0101.<\/p>\n<p style=\"text-align: center;\"><em>Eiropas Soci\u0101l\u0101 fonda projekta \u201cLatvijas Br\u012bvo arodbiedr\u012bbu savien\u012bbas divpus\u0113j\u0101 soci\u0101l\u0101 dialoga<br \/>\natt\u012bst\u012bba lab\u0101ka tiesisk\u0101 regul\u0113juma izstr\u0101d\u0113 uz\u0146\u0113m\u0113jdarb\u012bbas vides sak\u0101rto\u0161anai\u201d<br \/>\nNr.3.4.2.2\/16\/I\/002 ietvaros<br \/>\n<img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"aligncenter size-full wp-image-1720\" src=\"https:\/\/lakrs.lv\/wp-content\/uploads\/2019\/02\/nap_esf_logo.jpg\" alt=\"\" width=\"300\" height=\"66\" \/><\/em><\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Saeimas Soci\u0101lo un darba lietu komisij\u0101 ir ats\u0101kusies diskusija par Darba likuma groz\u012bjumiem. \u0145emot v\u0113r\u0101 karst\u0101s diskusijas ap Darba likuma 68. pantu, ir svar\u012bgi dal\u012bties ar citu Eiropas valstu, \u0161aj\u0101 rakst\u0101 \u2013 V\u0101cijas, arodbiedr\u012bbu pieredzi par nozares darba dev\u0113ju un arodbiedr\u012bbu ties\u012bb\u0101m vienoties par jaut\u0101jumiem, kas var at\u0161\u0137irties no tiesisk\u0101 regul\u0113juma, sabalans\u0113jot darba \u0146\u0113m\u0113ju un [&hellip;]<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":1719,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"sfsi_plus_gutenberg_text_before_share":"","sfsi_plus_gutenberg_show_text_before_share":"","sfsi_plus_gutenberg_icon_type":"","sfsi_plus_gutenberg_icon_alignemt":"","sfsi_plus_gutenburg_max_per_row":"","footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-1718","post","type-post","status-publish","format-standard","has-post-thumbnail","hentry","category-jaunumi"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1718","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=1718"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/1718\/revisions"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/media\/1719"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=1718"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=1718"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/lakrs.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=1718"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}