Autobusu vadītāju iztrūkums, paredzēto un plānoto reisu neizpilde, sabiedriskā transporta pieejamības kritums, zemās sociālās garantijas transporta darbiniekiem (autobusu vadītājiem), augsts nostrādāto virsstundu skaits, milzīgs autobusu vadītāju pārgurums, stress, darbnespējas, kā arī vēl šobrīd nepabeigtais no 2019.gada iepirkumu process visās iepirkuma lotēs par tiesībām veikt pasažieru pārvadājumus ar autobusiem reģionālajā maršrutu tīklā. Tas viss raksturo nesakārtotību šajā nozarē, ierobežotu tās attīstību un pilnveidošanos.

Tai pat laikā, arodbiedrība LAKRS turpina centienus ar mērķi panākt cienīgas sociālās garantijas transporta darbiniekiem, it īpaši autobusu vadītājiem par darba samaksas, darba un atpūtas laika, un citiem noteikumiem, aicinot slēgt Ģenerālvienošanos nozarē ar darba devējiem. Esam guvuši mutisku atbalstu Satiksmes ministrijā, kur ir rasta izpratne par nepieciešamību uzlabot un nodrošināt transporta darbiniekiem konkurētspējīgāku algu, nepieciešamību pēc labākiem darba apstākļiem. Bet tam visam ir nepieciešams papildus finansējums, ko VSIA “Autotransporta direkcija” ir aprēķinājusi ņemot vērā arodbiedrības LAKRS izstrādāto Ģenerālvienošanās projektu, tajā iekļauto minimālo prasību kopumu.

Diemžēl ir arī jāsecina, ka tikai daļa no darba devējiem atbalsta arodbiedrības LAKRS iniciatīvu par Ģenerālvienošanās slēgšanu, kas ir nepietiekami, lai tā būtu vispār saistoša nozarē un tās minimālie noteikumi būtu obligāti visiem darba devējiem nozarē. Bet mēs turpinām strādāt pie tā!

Svarīgs ir finansējums un arodbiedrība LAKRS sagaida no Satiksmes ministrijas enerģisku rīcību, lai šī nauda tiktu atrasta visīsākā laikā un nonāktu nozarē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šī nozare no valdības puses visu laiku ir “badināta”, ko izjutuši transporta darbinieki savā darba ikdienā daudzu gadu garumā. Un tāpēc nav ko brīnīties, ka profesija autobusu vadītājs nav prestiža un jauni cilvēki uz šejieni nenāk strādāt.

Arodbiedrība LAKRS aicina darba devējus uz sapratni un visas Puses kopējai rīcībai par darbinieku labbūtību uzņēmumos un kopumā nozarē, lai netiktu norauti reisi, lai pasažieriem būtu pieejami un kvalitatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi, lai darbiniekiem nebūtu jāstrādā daudz virsstundas un par atbildīgo darbu saņemtu cienīgu algu.