« »

Par profesionālo kategorijas (95. kods) un tās apmācības programmu. Kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāju trūkums.

29.03.2018  09:14 Jaunumi Nav komentāru

2018. gada 9. martā notika Ceļu satiksmes drošības padomes Domnīca, apskatāmās tēmas bija: 1. profesionālās kategorijas iegūšana (95. kods) – 95. koda apmācības programma; 2. kravas automobiļu un autobusu vadītāju apmācības drošā braukšana; 3. profesionālu autobusu un kravas transportlīdzekļu šoferu (vadītāju) trūkums.

Ceļu satiksmes drošības padomes Domnīcā piedalījās Satiksmes ministrijas, VSIA “Autotransporta direkcija”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Valsts policijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, autoskolu pārstāvji un LNT “TV Autoziņas” žurnālists, kā arī Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS juriste – Dace Tarasova un SIA “NORDEKA” vecākais transporta speciālists – Vernons Kiesners.

Ceļu satiksmes negadījumi kravas pārvadājumos 2016. gadā bija 490, no tiem 10 bija kravas autovadītāji un, veicot darbu atradās alkohola reibumā. Savukārt pasažieru pārvadājumos bija 229 ceļu satiksmes negadījumi, no tiem viens vadītājs, veicot darbu, bija alkohola reibumā.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Autopārvadājumu uzraudzības nodaļas priekšnieks A. Romanovs pauda viedokli, ka autobusu vadītāji parasti ir vairāk zinoši (lielāka atbildība), savukārt kravas transportlīdzekļu vadītājiem zināšanu līmenis ir zemāks un līdz ar to arī pārkāpumi tiek izdarīti biežāk. Autoskolas “Gross” pasniedzējs Mihails Kuļbanskis norāda, ka autobusu skaits ir ievērojami mazāks, kā arī pasažieru pārvadājumos alkohola lietošanas kontrole ir ievērojami stingrāka, tādēļ arī autobusi retāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos.

Par profesionālās kategorijas iegūšanu (95. kods) – 95. koda apmācības programmas saturs. Apmācības saturs ir noteikts Direktīvā 2003/59/EK, kas pārņemta ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 358 “Noteikumi par transportlīdzekļu vadītāju apmācību un transportlīdzekļu vadītāju apmācības programmām”.  Šajos normatīvajos aktos gan nav noteikts konkrēts stundu skaits kādai tēmai, ir noteiktas tēmas, kuras jāapskata.  VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” Kvalifikācijas daļas priekšnieks J. Teteris uzskata, ka arī vadītāji nebūtu ieinteresēti apgūt tikai specifiskas zināšanas, lielāka interese būtu par apmācībām, kuras aptver plašu tēmu loku. Tāpat transporta uzņēmumi var un bieži organizē arī citus kvalifikācijas celšanas pasākumus un apmācības. Pats J. Teteris atzīst, ka problēma pašlaik ir tikai vienīgi apmācību organizācijā, proti, jebkurš transporta uzņēmums var pats organizēt šādas apmācības. Šādu praksi jau pielieto tādi uzņēmumi kā SIA “Kreiss”, AS “Liepājas autobusu parks” u.c.  Neviens no sēdes dalībniekiem nevarēja komentēt, kad, kurā laikā transportlīdzekļu vadītājiem (kravas un/vai autobusa), šīs apmācības ir jāiziet? Vai darbiniekiem speciāli ir jāizmanto bez darba algas saglabāšanas atvaļinājums?  Vai arī ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, kura mērķis ir vērsts uz atpūtu, būšanu kopā ar ģimeni?

Arodbiedrības LAKRS juriste Dace Tarasova sēdēs dalībniekiem vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik lielāka daļa no autobusu vadītājiem ir gados veci. Turklāt arī vadītājiem ir apgrūtināti atrast 5 dienu apmācības ik pēc pieciem gadiem. Uzdodot jautājumu sēdes dalībniekiem: vai tiešām ik pēc pieciem gadiem jāklausās tieši tā pati mācību programma, kas pirms 5 gadiem? Vai tas ir lietderīgi? Kā arī, Dace Tarasova, informēja, ka 5 gadi būtu optimāls atkārtotu apmācību termiņš, taču apmācību ilgumam atkārtotām apmācībām nevajadzētu būt ilgākām par vienu dienu.

Līdz ar to sanāksmes dalībnieki vienojās, ka Latvijas pārstāvjiem turpmākās diskusijas Eiropas Savienībā par Direktīvā 2003/59/EK ietverto regulējumu būtu jāpauž viedoklis, ka nepieciešams pārskatīt atkārtotās apmācības programmu, lai ik pēc 5 gadiem 5 dienu apmācībās nebūtu jāatkārto zināma jau informācija, kura mācīta jau iepriekš – ieviest 1 dienas saīsināto atkārtotu apmācību kursu.

Savukārt par profesionālu autobusu un kravas transportlīdzekļu šoferu trūkumu. Biedrības “Latvijas Automoto biedrība” direktors J. Zvirbulis norādīja, ka tuvākajās desmitgadēs kravas transportlīdzekļa profesija tiks aizstāta ar automatizētiem transportlīdzekļiem, tomēr uz doto brīdi šī problēma Latvijā ir aktuāla – kravas un transportlīdzekļu un autobusu vadītāju trūkums.

Autoskolas “Gross” pasniedzējs uzskata, ka jauniešiem profesionāla šofera profesija nav interesanta, tajā pašā laikā arodbiedrības LAKRS pārstāve uzskata, ka ir nepieciešams veicināt  jauniešu interesi par šo profesiju, lai sasniedzot 21 gada vecumu, darba tirgū būtu profesionāli šoferi. Turklāt, arodbiedrība LAKRS, februārī VSIA “Autotransporta direkcija” ir iesniegusi ģenerālvienošanās projektu, kurā ir iestrādāti punkti par minimālo darba samaksu (garantēto darba algu), jo galvenais iemesls, kādēļ trūkst profesionāli šoferi, ir zems atalgojums!!! Šim apgalvojumam piekrita arī SIA “DBS Autoskola” direktors J. Vanks, norādot, ka galvenokārt šis profesionālo šoferu trūkums ir saistīts ar atalgojuma līmeni – tas citās Eiropas Savienības valstīs ir ievērojami lielāks.

Biedrības “Braukšanas instruktoru biedrība” valdes loceklis A. Ķerpe pauda viedokli, ka autoskolām būtu vairāk jāiegulda dažādos jauna veida tehniskos risinājumos (tai skaitā braukšanas stimulatoros), lai veicinātu jauniešu interesi par profesionāla šofera profesiju.

Līdz ar augstāk minēto ir secināms, ka Satiksmes ministrijas u.c. pakļautībā esošās iestādes, autoskolas u.c. ir sapratušas, ka Latvijā pastāv liela problēma – kravas un transportlīdzekļu un autobusu vadītāju trūkumus. Tajā pašā laikā, jaunieši nav ieinteresēti apgūt šo augsti kvalificētu profesiju, iespējams, vairāku iemeslu dēļ, piemēram – zems atalgojums, līdz ar to arī nav motivācijas.

Sagatavoja: D. Tarasova

Eiropas Sociālā fonda projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības divpusējā sociālā dialoga attīstība labāka tiesiskā regulējuma izstrādē uzņēmējdarbības vides sakārtošanai” Nr.3.4.2.2/16/I/002 ietvaros

0